Priekšdziedzera iekaisums vīriešiem mūsdienās kļūst aizvien izplatītāka slimība. Vērojams negatīvā iezīme tāda, ka priekšdziedzera iekaisums pēdējo gadu laikā aizvien biežāk sāk novērot jauniem vīriešiem. Ja gadus 20 atpakaļ, vidējais vīriešu vecums, kādā diagnosticēja hroniskus priekšdziedzera iekaisumus bija ap 30 gadu vecumu, tad mūsdienās, jau 18-19 gadus veciem vīriešiem tiek diagnosticēts hronisks priekšdziedzera iekaisums.

Daudzi autori, priekšdziedzeri jeb prostatu, dēvē par vīrieša sirdi. Priekšdziedzera iekaisums var būt akūts vai hronisks. Akūtus priekšdziedzera iekaisumus diagnosticē daudz retāk nekā hronisku.

Hroniski priekšdziedzera iekaisumi (prostatīts) parasti norit ar vāji izteiktiem simptomiem, tikai saasinājumu periodos, sūdzības rodas izteiktākas. Biežākās sūdzības ir saistītas ar urinācijas traucējumiem – nepieciešams naktī celties, lai ietu nokārtoties, var būt dažādas dizūriskas sūdzības, spiedoša sajūta starpenē. Ļoti bieži hroniska priekšdziedzera iekaisuma izpausme ir paātrināta sēklas noplūde. Kā prostatīta simptomi jāmin arī dažādas neskaidra rakstura sūdzības urīnkanālā vai sēkliniekos – periodiska duršanas, kņudēšanas sajūta, kam nav noteikts raksturs, ar dažādu intensitāti un biežumu.

Hroniska prostatīta cēlonis var būt dažādu mikrobu izraisīts iekaisums, kā arī sastrēgums priekšdziedzerī.

Sastrēguma prostatīts parasti veidojas no atteces traucējumiem mazajā iegurnī. Biežāk novēro sēdoša darba veicējiem, mazkustīgiem vīriešiem, bet var būt arī jauniem fiziski aktīviem vīriešiem ar neregulāru seksuālo dzīvi. Austrumu tautas medicīna uzskata, ka sastrēguma priekšdziedzera iekaisums veidojas sakarā ar seksuālās enerģijas bloku veidošanos un seksuālās enerģijas uzkrāšanos mazajā iegurnī.

Hroniska prostatīta ārstēšana

• Simptomātiska, pie paasinājumiem lieto antibiotikas, enzīmus, kas ne vienmēr dod pozitīvu rezultātu un nodrošina simptomu izzušanu. Ieteicamas fizioterapija, dūņu terapija.
• Vidēji 2 reizes gadā, ieteicams veikt priekšdziedzera masāžas kursu veidā (10-15 reizes). Svarīgi ir novērst sastrēguma rašanos mazajā iegurnī. Jāseko, lai regulāri notiktu sēklas noplūde. Ieteicams mazā iegurņa masāžas un treniņi.
• Reizi gadā pārbaudes uz STS.

Pieteikties uz Konsultāciju!