Konsultācijas klātienē 27 novembrī!

Kupera dziedzeri

Kupera dziedzeri (sīpolveida dziedzeri, bulbouretrālie dziedzeri) ir pāra orgāns, kas atrodas pie dzimumlocekļa saknes blakus priekšdziedzerim. Kupera dziedzeri ir apmēram 10-20 mm gari un 2-4 mm plati. Dziedzeri izstrādā caurspīdīgas gļotainu sekrētu ar sārmainu reakciju, bez smaržas. Šo dziedzeru sekrēts izdalās uzbudinājuma laikā, samitrina urīnkanālu un dzimumlocekļa galviņu, lai atvieglotu dzimumlocekļa ievadīšanu maksti.

Kupera dziedzeriem ir zināma loma orgasma sajūtai vīrietim. Sēklas noplūdes brīdī, sperma pa sēklas izsviedējkanāliem nonākot urīnkanālā, tos iestiepj un rada pastiprinātu spiedienu uz dziedzeriem, kas rada patīkamās orgasma izjūtas.

Šo dziedzeru iekaisuma rezultātā mazinās orgasma izjūtas, var rasties biešas spontānas erekcijas, bet dzimumakta laikā erekcija kļūst nenoturīga. Iekaisuma rezultātā var pastiprināties sekrēta izdale - vīrietis ievēro, ka uzbudinājuma laikā izdalās lielāks dzudzums šo gļotu, kas dažās situācijās var traucēt intīmo tuvību.

Kupera dziedzeru iekaisuma (kollikulīta) rašanos veicina sastrēgums mazajā iegurnī (mazkustīgs dzīvesveids, sēdošs darbs, dzimumakti bez sēklas noplūdes utt.), dažādi iekaisuma procesi priekšdziedzerī, urīnkanālā utt. Iekaisumus var izraisīt visdažādākie mikrobi -  seksuāli transmisīvās slimības, kā arī nosacīti patogēnā mikroflora.

Attēlā: 1 - Kupera dziedzeris; 2 - urīnkanāls; 3 - prostata; 4 - urīnpūslis; 5 - taisnā zarna

Biežākās sūdzības:

  • periodiskas spiedošas, diskonforta sajūtas starpenē;
  • var rasties asins piejaukums spermai, urīnam;
  • pastiprināta sekrēta (gļotu) izdalīšanās no urīnkanāla uzbudinājuma laikā;
  • urīna strūkla var kļūt vājāka, ar pārtraukumiem;
  • orgasma sajūtu mazināšanās;
  • erekcijas noturības zudums un tai pat laikā rodas biežas spontānas erekcijas;
  • diskomforta sajūta sēklas noplūdes brīdī;
  • ejakulācijas brīdī samazināties spiediens ar kādu tiek izvadīta sperma, utt.

Sūdzības ir atkarīgas no iekaisuma procesa - pie akūta iekaisuma šīs sūdzības būs izteiktākas, bet hroniska iekaisuma rezultātā būs nepastāvīgas un vājāk izteiktas, kas lielā mērā apgrūtina diagnostiku. Hroniska kollikulīta norise var izpausties tikai ar periodisku diskomforta sajūtu sēžot uz cietas virsmas vai pastiprinātu dziedzera sekrēta izdali.

Kollikulīta diagnostika

Kollikulītu diagnosticē pamatojoties uz sūdzībām, apskati (sāpīgums palpējot kupera dziedzeru projekcijas vietas), izmeklējumiem (rīna analīzē pēc dziedzera palpācijas var būt leikocīti) un uretroskopiski (urīnkanālā ievadot speciālu ierīci ar kuras palīdzību apskata dziedzera izvadkanālus).

Kollikulīta ārstēšana

Atkarībā no slimības norises,  ārsts nozīmē medikamentozo terapiju, lokālas procedūras un nepieciešamības gadījumā fizioterapiju. Nav ieteicams nodarboties ar pašārstēšanos! Minēto sūdzību gadījumā ir jāapmeklē speciālists, kas veiks nepieciešamos izmeklējumus un nozīmēs nepieciešamo terapiju.

Pieteikties uz Konsultāciju!

Uz Augšu