Var pieteikt  partneri uz konsultāciju, bet ar viņa piekrišanu. Kopumā dodu priekšroku, ka cilvēks, kurš vēlas konsultēties pats piesakās uz konsultāciju. Dažreizz sanāk, ka piesaka cilvēku uz konsultāciju, kurš pats īsti nejūt pēc tās vajadzību. Līdz ar to konsultācijai nav nozīmes, ja pieteiktais cilvēks nevēlas runāt, neuzskata ka viņam ir nepieciešamība pēc palīdzības.

Tāpēc ieteiktu, lai uz konsultāciju piesakās pats  cilvēks, kurš vēlas saņemt konsultāciju.

Priekšlaicīga ejakulācija ir seksuāla disfunkcija, kurā ejakulācija notiek pārāk ātri – biežāk pirms 1 minūtes pēc iespiešanās vai pirms vīrietis to vēlas. Tā var radīt psiholoģisku stresu, neapmierinātību attiecībās un pašapziņas problēmas.

Izšķir: primārā priekšlaicīga ejakulācija – pastāv jau kopš pirmās seksuālās pieredzes un ir saistīta ar neirobioloģiskiem faktoriem un sekundārā priekšlaicīgā ejakulācija – attīstās vēlāk dzīvē, bieži saistīta ar stresu, hormonālām izmaiņām vai citām veselības problēmām.

Iemesli var būt dažādi:  zems serotonīna līmenis (neirotransmiters, kas regulē ejakulāciju), paaugstināta jutība dzimumloceklī, hormonālas izmaiņas, hroniski iekaisumi (prostatīts), trauksme un stress, negatīva seksuālā pieredze vai bailes no neveiksmes utt.

Priekšlaicīga ejakulācija ir izplatīta problēma, bet to var veiksmīgi kontrolēt, kombinējot vingrinājumus (piem., izmantojot mākslīgo maksti), dažāda veida procedūras, psiholoģiskas stratēģijas un medikamentus. Ja problēma saglabājas, ieteicams konsultēties ar ārstu seksologu!

Iemesli var būt gan fiziski, gan garīgi. No fizioloģiskiem faktoriem nozīme būtu pieskaitāmi : zems testosterona līmenis, kas ir galvenais hormons, kas ietekmē dzimumtieksmi. Tā trūkumu var izraisīt: stress un nepietiekams miegs, vecuma izmaiņas, pārmērīgs alkohola vai cukura patēriņš, kā arī cinka un D vitamīna trūkums organismā.

Šajā gadījumā būtu nepieciešams veikt asins analīzes, lietot sabalansētu uzturu, regulāri sportot un uzturēt veselīgu dzīvesveidu.

Libido pavājināšanos var izraisīt hronisks stress un trauksme, depresija, problēmas attiecībās – konflikti, nepietiekama emocionālā tuvība vai uzticības trūkums, kas var ietekmēt dzimumtieksmi.

Miega trūkums un slikta miega kvalitāte ietekmē hormonus un enerģijas līmeni. Cilvēkiem ar miega apnoju ir samazināts testosterona līmenis, kas var ietekmēt libido.

Libido var ietekmēt arī Daži medikamenti, piemēram, antidepresanti, asinsspiediena zāles, opioīdi.

Ja libido samazināšanās saglabājas ilgāk par pāris mēnešiem, ietekmē attiecības vai pašsajūtu, ieteicams konsultēties ar seksologu vai endokrinologu.

Jautājums ir samērā apjomīgs, lai konkrētu atbildētu uz jautājumu konkrētam pārim, būtu jāzina mazliet vairāk detaļas par jūsu kopdzīvi un seksuālajām attiecībām. Bet atbildot vispārīgi tad:

Atklāta komunikācija: Runājiet ar savu partneri par savām vēlmēm, fantāzijām un bažām. Centieties būt atklāti un godīgi par to, kas jums patīk un kas nepatīk. Cenšieties izprast savas un partnera seksuālās vēlmes un vajadzības.

Eksperimentējiet: Izmēģiniet jaunas pozas, rotaļlietas vai vietas. Nebaidieties izkāpt no savas komforta zonas un izpētīt jaunas iespējas.

Atcerieties par romantiku un intimitāti ārpus guļamistabas. Ievietojiet savās attiecībās romantiskus žestus, piemēram, vakariņas sveču gaismā, pastaigas vai vienkārši kopā pavadītu laiku.

Atvēliet laiku seksam un padomājiet kā variet pārsteikt savu partneri. Ieplānojiet laiku, kad varat veltīt laiku tikai viens otram.

Vispirms ir svarīgi saprast iemeslu, kāpēc partneris ir zaudējis interesi par intīmo dzīvi. Ir daudz iespēju, piemēram, stress, veselības problēmas, garlaicība attiecībās vai vienkārši nogurums.

Otrkārt, ir svarīgi atcerēties, ka intīmai dzīvei ir jābūt patīkamai abiem partneriem. Ja partneris nav ieinteresēts, nevajadzētu viņu piespiest. Ir jānoskaidro partnera seksuālās vēlmes un intereses, lai varētu rast kopīgu risinājumu.

Treškārt, ir svarīgi atcerēties, ka intīmā dzīve nav tikai sekss. Tā ir arī tuvība, maigums un mīlestība. Ja partneris ir zaudējis interesi par seksu, tas nenozīmē, ka viņš ir zaudējis interesi par tevi. Iespējams, ir vērts koncentrēties uz citām intīmām lietām, piemēram, kopā pavadītu laiku, sarunām un glāstiem.

Ja rodas grūtības risināt pašiem šo jautājumu, būtu vērts vērsties pie speciālista – viņš varēs palīdzēt saprast iemeslu un atrast risinājumu.

Atklāt un pieņemt savu seksuālo orientāciju ir process, kas var būt gan aizraujošs, gan izaicinošs. Katram cilvēkam šis process ir individuāls, un nav pareiza vai nepareiza veida, kā to darīt.

Tomēr ir daži soļi, kas var palīdzēt šajā procesā:

1. Iegūsti informāciju par dažādām seksuālām orientācijām un identitātēm.

2. Esi atklāts pret sevi. Atzīsti savas jūtas un vēlmes. Nebaidies no tām un nemēģini tās noliegt.

3. Atklāt un pieņemt savu seksuālo orientāciju var prasīt laiku. Neiespringsti, ja neesi pārliecināts uzreiz.

4. Runā ar citiem. Dalies savās domās un jūtās ar cilvēkiem, kuriem uzticies. Tas var palīdzēt justies mazāk vienam un saņemt atbalstu.

Ja jūti, ka tev ir grūtības atklāt vai pieņemt savu seksuālo orientāciju, vari vērsties pēc palīdzības pie speciālista, piemēram, psihoterapeita vai seksologa. Viņš varēs palīdzēt saprast sevi un pieņemt savu identitāti.