Masturbācija ir dabiska un bieži sastopama parādība jauniešu seksuālajā attīstībā. Tā palīdz iepazīt ķermeni un veidot izpratni par savām vēlmēm. Taču, ja masturbācija notiek neapzināti vai neatbilstošā veidā, tā var atstāt sekas uz vēlākajām seksuālajām attiecībām. Masturbācijas tehnika, biežums un emocionālais konteksts veido ieradumus, kas ietekmē seksuālo funkciju.

Dažādas masturbācijas tehnikas un to īpatnības

Visizplatītākā masturbācijas tehnika ir dzimumlocekļa stimulācija ar roku ritmiskās kustībās. Šī metode parasti nerada būtiskus riskus. Taču daudzi jaunieši izmanto spēcīgu spiedienu, berzi pret matračiem vai spilvenu. Cits piemērs ir ātra, slepena masturbācija, kas bieži notiek stresa vai trauksmes apstākļos.

<p”>Spēcīgs satvēriens vai specifiskas pozas var izraisīt t.s. “death grip” sindromu. Tas var apgrūtināt orgasma sasniegšanu partnerattiecībās (Prause & Pfaus, 2015). Šādās situācijās smadzenes pierod tikai pie konkrēta kairinājuma veida. Tas traucē adaptēties dažādām stimulācijām seksa laikā.

Ieradumu veidošanās psiholoģiskie un fiziskie riski

Ja masturbācija vienmēr notiek steigā vai ar intensīvu spiedienu, smadzenes sāk to asociēt ar šādiem apstākļiem. Tas vēlāk apgrūtina uzbudinājuma sasniegšanu miera un tuvības apstākļos. Tāpat rodas paaugstināta atkarība no vizuālas stimulācijas, īpaši, ja masturbācija vienmēr notiek ar pornogrāfiju (Park et al., 2016).

Fizioloģiski riskanti ir ieradumi, kas izraisa dzimumlocekļa jutības samazināšanos. Intensīvs, pastāvīgs spiediens var ietekmēt nervu galu reakciju un radīt diskomfortu (Levine, 2014). Šie faktori kopā var veicināt erekcijas traucējumus vai zemu apmierinājumu seksa laikā.

Pētījumi norāda, ka ilgstoši veidojies ieradums var ietekmēt arī priekšlaicīgu ejakulāciju vai nespēju uzturēt erekciju (Zimbardo & Coulombe, 2015).

Kā novērst negatīvos efektus

Lai izvairītos no masturbācijas izraisītajiem riskiem, ieteicams mainīt tehniku un ritmu. Ja masturbācija vienmēr notiek steigā, vēlams atvēlēt tai vairāk laika un pievērst uzmanību sajūtām, ne tikai mērķim. Tāpat ieteicams izmantot maigāku satvērienu vai pat mainīt roku. Šīs izmaiņas palīdz attālināties no pārspīlētajiem stimuliem.

Vēl viens svarīgs aspekts ir apzināta masturbācija. Tas nozīmē pievērst uzmanību elpošanai, ķermeņa sajūtām un emocionālajam stāvoklim. Apzinātība (mindfulness) pierādīti palīdz uzlabot seksuālo funkciju, kā redzams 2017. gada metaanalīzē Mindfulness and Sexual Health (Journal of Sex Research).

Tāpat ieteicams laiku pa laikam veikt masturbāciju bez pornogrāfijas. Tas palīdz stiprināt uzbudinājumu, kas balstās uz sajūtām un iztēli, ne tikai vizuālajiem stimuliem.

Konsultācija ar seksologu

Jaunšiem ieteicams vērsties pie seksologa ne tikai problēmu gadījumā, bet arī profilaktiski. Sākotnējā konsultācija palīdz apzināties potenciālos ieradumus, kas nākotnē var radīt sarežģījumus seksuālajās attiecībās.

Profilaktiskās vizītes laikā iespējams pārrunāt masturbācijas paradumus, pornogrāfijas lietošanu un citas uzvedības formas, kas var ietekmēt seksuālo veselību. Pasaules Veselības organizācija uzsver seksuālās izglītības nozīmi un mudina to iekļaut veselības profilaksē.

Regulāras konsultācijas palīdz laikus atklāt un novērst kaitīgus ieradumus, vēl pirms parādās pirmās grūtības intīmās attiecībās. Seksuālā veselība ir neatņemama vispārējās labklājības sastāvdaļa.

Atsauces:

• Prause, N., & Pfaus, J. G. (2015). Viewing sexual stimuli associated with greater sexual responsiveness, not erectile dysfunction. Sexual Medicine, 3(2), 90–98.
• Zimbardo, P., & Coulombe, N. (2015). Man (Dis)connected: How technology has sabotaged what it means to be male.
• Park, B. Y., et al. (2016). Is internet pornography causing sexual dysfunctions? Behavioral Sciences, 6(3), 17.
• Levine, S. B. (2014). Sexual consequences of psychiatric medications. World Psychiatry, 13(2), 121–122.
• Brotto, L. A., & Basson, R. (2017). Mindfulness for sexual health: A review and meta-analysis. Journal of Sex Research, 54(4-5), 548–565.