Pirmais skūpsts, pirmais sekss – tik saviļņojošas un satraucošas izjūtas. Karstums caurplūst visam ķermenim, sākot no papēžiem un līdz pat matu galiņiem. Smaids sejā turas vismaz nedēļu. Atceroties pirmo skūpstu, vēl ilgi pēc tam pārņem trīsas… Un šķiet, ka esmu kļuvis pieaudzis. Vecāki kaut ko nojauš, jo māte uz mani tā šķelmīgi paskatījās. Bet varbūt arī nenojauš…

Pēc pirmā skūpsta sākam domāt par iespējamo seksuālo kontaktu. Protams, arī seksuālajos jautājumos mums nav nekādas praktiskas pieredzes. Zinām tikai to, kas lasīts grāmatās, redzēts filmās vai uzzināts no draugiem. Noteikti ar mums viss ir kārtībā, ko apstiprina pubertātes pazīmes. Seksuāli sapņi mūs piemeklē arvien biežāk un biežāk. Sākam iepazīt savu ķermeni arvien labāk un vairāk.

Draugi dižojas, ka esot gulējuši ar meiteni… Reizēm šķiet, ka tas ir apstiprinājums viņu briedumam. Tomēr viņiem ir jau 16… Es vēl neesmu izbaudījis šīs sajūtas, man nav ar ko dižoties citu acīs. Bet varbūt tā ir arī labāk…

Pirmais seksuālais kontakts – par to tiek runāts daudz, bet tajā pašā laikā tik maz. Zinām, kā tam būtu jānotiek, vai vismaz domājam, ka zinām. Bet vai tas notiek tā, kā bijām iedomājušies? Reizēm tas sagādā vilšanos. Pirms šā raksta veidošanas tika aptaujāti dažāda vecuma vīrieši par to, kāds ir bijis viņu pirmais dzimumkontakts. Daļa atbildēja, ka par to viņi labprātāk nerunātu. Cita lieta esot runāt par piekto… Tomēr šis jautājums ir aktuāls visos laikos, tāpēc atkal tiekamies ar Dr. Artūru Vāveri, lai par to varētu uzzināt ko vairāk.

Kādā vecumā parasti tiek sāktas pirmās dzimumattiecības?

Tradicionāls jautājums uz kuru ir dažādas atbildes. Viesojoties kādā lauku skolā, iesirma skolotāja uz šo jautājumu izmisusi atbildēja, ka visi jau 12 gados to ir izmēģinājuši. Runājot ar sešpadsmitgadīgiem puišiem, atbilde bieži ir, ka visi draugi jau esot pārgulējuši, bet viņš vienīgais vēl ne. Viena lieta ir, ko runā “tantes”, – tā sabiedrībā izveidojušies dažādi stereotipi.

Nopietnāku atbildi uz šo jautājumu sniedz aptauju rezultāti. Ko tad liecina aptaujas? Analizējot dažādu pētījumu rezultātus, redzam, ka pēdējo 30 gadu laikā ir vērojamas dažas iezīmes. Pirmkārt, samazinās vidējais vecums, kad tiek sāktas seksuālās attiecības. Otrkārt, mainījusies ir vecuma atšķirība starp dzimumiem, jeb – vīrieši un sievietes dzimumdzīvi sāk praktiski vienā vecumā. Vecumā no 14 līdz 15 gadiem apmēram 1/3 daļa vīriešu ir stājušies seksuālajās attiecībās.

Eiropā vidējais dzimumdzīves sākšanas vecums nav vis 12-14 gadi, bet gan 16-17. Jā, bet tie ir tikai statistiskie dati – tas nenozīmē, ka visiem līdz 18 gadu vecumam vajadzētu “zaudēt nevainību”. Katrs to dara tad, kad tam ir gatavs. Vienam tie var būt 13, citam 20 gadi, un man šķiet, ka tas ir normāli.

Ar ko ir saistītas šādas pārmaiņas?

Agrāk seksuālo attiecību sākšana bija ceļš uz laulībām, savukārt tagad puišiem tas ir brieduma apliecinājums. Interesanti atzīmēt, ka Francijā līdz 1937. gadam katrs otrais vīrietis dzimumdzīvi bija sācis, izmantojot prostitūtas pakalpojumus. Arī tagad daži jaunieši izmanto prostitūtu pakalpojumus, bet pārsvarā tā ir pieaugušo izklaide un pirmie dzimumakti visbiežāk notiek vienaudžu starpā.

Kā ļoti būtisku momentu gribu uzsvērt, ka 60% gadījumu pirmais seksuālais kontakts ir neplānots, gadījuma rakstura un visbiežāk ar nepazīstamu partneri. Tātad vairāk nekā pusei šis kontakts var būt liktenīgs attiecībā uz inficēšanos ar seksuāli transmisīvajām slimībām, tai skaitā HIV vīrusu, kā arī var iestāties nevēlama – neplānota grūtniecība.

Vai pirmais sekss ir patīkams?

Spriežot pēc aptauju rezultātiem – 30% ir bijis nepatīkams. Tā biežākie iemesli – neveiksmes seksā (ejakulācijas vai erekcijas traucējumi), nepatīkamas izjūtas seksa laikā vai arī nav gūts tāds baudījums, kādu bija iztēlojies. Tam ir vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, tas saistīts ar uztraukumu, stresu par to, kas un kā būs. Vai esmu īsts vīrietis? Vai man sanāks? Vai es zināšu, kas un kā jādara? Otrkārt – vilšanos var sagādāt pats process, kura laikā kaut kas nenotiek, kā tam vajadzētu notikt. Piemēram, visam jānotiek, bet pēkšņi zūd erekcija vai pārāk ātri notiek ejakulācija. Treškārt – seksa laikā negūstam to baudu, kuru esam gaidījuši. Tukšuma sajūta pēc kontakta. Katra situācija ir individuāla, un šo iemeslu var būt samērā daudz, un tie var būt ļoti dažādi.

Ar ko jūs varat saistīt jauniešu agro dzimumbriedumu?

Es nesauktu to par dzimumbriedumu, jo stāšanās seksuālajās attiecībās nebūt nav dzimumbrieduma pazīme. Seksuālās attiecības sāk arī nenobrieduši jaunieši. Tas ir saistīts ar daudziem sociāliem, ekonomiskiem un globāliem procesiem. To bieži vien var saukt par atšķirību starp jauno paaudzi un veco. Sabiedrībā vērojams iecietības pieaugums pret seksu kopumā. Palielinājusies iecietība pret dažādām seksa izpausmēm, tai skaitā arī pret homoseksuālismu – pirms divdesmit gadiem par to nerunāja, bet šobrīd par to vismaz brīvi runā.

Vēl viens no faktoriem ir sievietes reseksualizācija. Tas nozīmē, ka sieviete ir kļuvusi seksuāli aktīvāka. Sieviete var uzaicināt vīrieti uz randiņu, kino vai ciemos. Reizēm pat bildina savu izredzēto.

Biežākās problēmas pirmajā seksā

Kā vienu no vīriešu problēmām pirmā seksuālā kontakta laikā gribu izdalīt nespēju veikt dzimumaktu – erekcijas trūkumu vai vājumu. Otrā būtu pārāk ātra ejakulācija (sēklas noplūde). Tā var notikt, nemaz neiesākot dzimumaktu, tiko ievadot vai uzreiz pēc dzimumlocekļa ievadīšanas makstī. Normāli dzimumakta ilgumam (no dzimumlocekļa ievadīšanas brīža līdz ejakulācijai) vajadzētu ilgt vismaz 10 – 15 minūtes, jo tas ir aptuvenais laiks, kāds nepieciešams, lai kontaktā arī partnere gūtu baudu. Trešā problēma – vilšanās sajūta par seksu, partneri.

Ja analizējam šo problēmu cēloni, jāmin vairāki faktori: stress, uztraukums, pārāk liela uzbudinātība, hiperseksuālisms, nepiemēroti apstākļi, neziņa, bailes utt.

Kādas ir stresa radītās sekas?

Stresa – uztraukuma un baiļu sajūtas sekas ir visbiežākais iemesls erekcijas zudumam. “Draudziņš” visu laiku ir kaujas gatavībā, bet, kad visam jānotiek, tad kaujas gatavība zūd. Nākamo kontaktu laikā tas rada bailes un bažas, vai nebūs tāpat kā pagājušo reizi; jo vairāk par to domā, jo reālākas ir sekas – tas tiešām arī notiek. Rodas vainas apziņa un mazvērtības komplekss. Turpinājumā visbiežāk rodas situācijas impotence – nespēja veikt dzimumaktu. Līdzīga situācija vērojama ar priekšlaicīgu vai ātru ejakulāciju (sēklas noplūšanu). Ja rodas minētās problēmas un tās atkārtojas arī turpmāko kontaktu laikā, būtu nepieciešams konsultēties ar speciālistu. Ieilgušu problēmu risināt ir daudz grūtāk nekā tās rašanās sākumā, jo ļoti liela nozīme šeit ir tieši psiholoģiskajam momentam.

Varu minēt piemēru no dzīves: puisim 16 gadu vecumā neveiksmīgs pirmais dzimumkontakts (erekcijas zudums), kā rezultātā attīstās mazvērtības komplekss. Atkārtots dzimumkontakta mēģinājums 18 gadu vecumā – rezultāts iepriekšējais. Līdz 24 gadu vecumam puisis ir norakstījis sevi kā vīrieti, bet tomēr nolemj vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Protams, problēma tika atrisināta pāris mēnešu laikā un tagad šis vīrietis dzīvo pilnvērtīgu seksuālo dzīvi. Ar to es gribu uzsvērt, ka nav vērts mocīt sevi 8 vai 10 gadus ar problēmām, kuras ir iespējams atrisināt. Vajag saņemties un aiziet pie speciālista un par savām problēmām runāt un meklēt risinājumus!

Ko darīt, lai nerastos šīs problēmas?

Alkohols, zāles?… Katrs gadījums ir individuāls un būtu jāanalizē atsevišķi. Daļā gadījumu tiešām pirmie kontakti notiek alkohola reibumā vai kādu citu stimulējošu vai apreibinošu līdzekļu ietekmē (amfetamīna, ekstazī utt.). Nelielās devās alkoholam ir stimulējoša darbība. Lielākās devās alkohols nomāc nervu jutīgumu – sākumā ir apgrūtināta ejakulācija, vēlāk erekcijas zudums, neuzbudināmība. Rodas situācija – gribēšana ir, bet varēšanas nav.

Runājot par alkoholu un citiem apreibinošiem līdzekļiem, būtiskākais ir tas, ka to ietekmē cilvēks zaudē paškontroli – zūd elementārās aizsargspējas, kas visbiežāk ir veicina inficēšanos ar seksuāli transmisīvajām slimībām, tostarp ar HIV/AIDS, un, protams, ir arī cēlonis nevēlamai grūtniecībai.

Pārsvarā neveiksmju pamatā ir stress. Tāpēc, lai gūtu patiesu baudījumu no pirmā kontakta un neciestu neveiksmes tajā, vairāk vai mazāk būtu nepieciešams ievērot dažus ieteikumus. Vislabāk, ja TO var darīt sev ierastā vidē – mājās. Ideāli, ja pirmajām dzimumattiecībām var netraucēti veltīt ilgāku laiku, piemēram, visu nakti. Tas palīdz veiksmīgi noritēt pašam dzimumaktam, kā arī izvairīties no dažādām nepatīkamām situācijām. Piemēram, erekcijas zudums seksa sākumā. Par to nav jāsatraucas, nedaudz atpūtas – un “draudziņš” atkal celsies. Bet ja šāda situācija ir kaut kur vārtu rūmē, tad nevar būt domas par turpinājumu…

Ar kādām problēmām vēl jaunietim var gadīties saskarties pirmā seksa laikā?

Ja abiem šis ir pirmais kontakts, tad var rasties grūtības ar dzimumlocekļa ievadīšanu makstī, jaunavības plēves pārrāvumu. Tas var būt iemesls erekcijas zudumam, priekšādiņas traumām, partnerei var rasties asiņošana utt. Tas, protams, var izraisīt nepatīkamas sajūtas vīrietim.

Gadījumā, ja ir priekšādiņas attīstības traucējumi, tad, dzimumloceklim piebriestot, var rasties sāpes un līdz ar to arī erekcijas zudums.

Ja sievietei ir šaura vai sausa maksts, tad var rasties priekšādiņas noberzumi. Sekas – piebriedusi priekšādiņa un sūrstoša sajūta. Protams, var arī ieplīst priekšādiņas saite. Tādā gadījumā parasti uzreiz rodas sūrstoša un nepatīkama sajūta. Ir arī iespējams dzimumlocekļa lūzums. Tas, protams, gadās ļoti reti un cēlonis ir brutāls vai spēcīgs sekss. Dzimumlocekļa lūzums nozīmē audu plīsumu un asinsizplūdumu. Lūzuma rezultātā mainās dzimumlocekļa forma. Ja tas ir noticis, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Šis lūzums ir ārstējams un, to darot laikus, ir iespējams, ka nebūs nevēlamu seku. Protams, pēc formas un garuma izcilu dzimumlocekļu īpašniekiem vajadzētu atcerēties, ka sievietei tā ievadīšana makstī var radīt arī nepatīkamas sajūtas. Jāatceras, ka seksa laikā ir jādomā ne tikai par savu labsajūtu, bet arī par partneri.

Kādas pozas būtu visieteicamākās pirmajam seksam?

Var izmantot jebkuru pozu, kāda šim pārim šķiet piemērota. Pozu izvēlē būtu svarīgi, lai sievietei būtu iespējams atslābināties un atbrīvot mazā iegurņa muskulatūru. Un savukārt vīrietim – lai tas varētu brīvi piekļūt sievietes intīmajām vietām un nepieciešamības gadījuma ar roku piepalīdzēt dzimumlocekļa ievadīšanā. Viena no šādām pozām, kura aprakstīta arī senās grāmatās, ir piemērojama arī mūsdienās. Agrāk tam izmantoja gultu, bet mūsdienās tam piemērotāks būtu galds, jo tajos laikos gultas bija praktiski galda augstumā. Sieviete atrodas sēdus vai guļus uz galda tā, lai kājas nokarātos pār galda malu – šādā pozā sievietei būs vieglāk atbrīvot mazā iegurņa muskuļus. Atrodoties sēdus vai guļus uz galda, sievietes mazais iegurnis būs vīrieša iegurņa augstumā un vīrietis bez problēmām varēs veikt dzimumaktu. Tādā pašā veidā to var darīt arī gultā, bet tad vīrietim būs jāatrodas uz ceļiem. Tādā pozā vīrietim ir ērti visur, kur vajag piekļūt, un sievietes muskulatūra ir atbrīvojusies. Tas ir, runājot par vaginālo seksu. Tomēr jāzina, ka vēl ir orālais sekss, anālais sekss un abpusējā masturbācija.

Dažreiz jaunieši domā, ka anālais sekss palīdz meitenei saglabāt nevainību, kā arī tā rezultātā nav iespējams saslimt ar seksuāli transmisīvajām slimībām vai arī – nevar iestāties grūtniecība. Agrākajos laikos, kad vēl nebija izdomāti prezervatīvi, anālo seksu izmantoja, kā kontracepcijas līdzekli. Arī mūsdienās to var izmantot kā kontracepcijas veidu, bet tas nepasargā no inficēšanās ar STS. Ja nav pietiekoši labi sagatavojušies – anālais sekss var būt arī nepatīkams un sāpīgs, bet domāju, ka sīkāk par seksa veidiem mēs varētu runāt kādā no turpmākajiem žurnāla numuriem. Ja uzskatāt, ka ir nepieciešams sīkāk apskatīt seksa veidus – rakstiet redakcijai savas vēlmes!

Kā lai jaunietis zina, ka sūrstošs dzimumloceklis pēc pirmā seksuālā kontakta nav STS?

Ja nav lietots prezervatīvs, bez analīžu veikšanas to nevar zināt. Pie traumām, kuras iegūtas dzimumakta laikā (nobrāzums, saitītes pārāvums utt.) sūdzības parasti rodas uzreiz pēc kontakta, savukārt STS ir inkubācijas periods. Tātad STS pazīmes parasti rodas nedaudz vēlāk – nākamajā dienā vai trīs mēnešu laikā pēc dzimumkontakta. Nenāktu pa ļaunu, ja šādos gadījumos jaunietis konsultētos ar speciālistu, jo jebkura no STS vieglāk ārstējama sākumstadijā.

Ieteikumi, lai pirmais sekss noritētu veiksmīgi?

Nenoliedzami tas ir notikums jaunieša dzīvē, tāpēc tam ir arī atbilstoši jāsagatavojas.

Pirmajam kontaktam vajadzētu notikt mierīgos apstākļos, un tam vajadzētu veltīt ilgāku laiku. Ieteicams informāciju iegūt no grāmatām, un domāju, ka par to visu var konsultēties ar ārstu, jo, kamēr TAS nav noticis, jaunietis jau īsti neapzinās, kas jāzina un kas ne.

Daļai ir aizspriedumi pret ārstiem, un zēniem vēl kautrība par šīm tēmām atklāti runāt, bet, atklāti sakot, man pašam šīs konsultācijas šķiet visjaukākās un ir gandarījums, kad jūti, kā jaunietis mainās konsultācijas laikā. Neapšaubāmi, konsultācijā ārsts var pastāstīt vairāk, nekā jūs izlasīsiet grāmatās.